Pirms 95 gadiem – Madonas kapsētas iesvētīšana

    Vasarā Madonas pilsētas dome vienbalsīgi lēma uz pilsētas piešķirtā zemes gabala Nr.305F ierīkot pilsētas kapsētu, uzdodot rūpēties par attiecīgu plānu sastādīšanu un vajadzīgo atļauju dabūšanu.
    Interesanti, ka kapsēta šajā vietā bijusi ieplānota jau 1923.gada pilsētas apbūves plānā, ko izstrādājis inž. arch. A.Maidels.
    Jaunā Madonas kapsēta tika atklāta 1929.gada 10.martā - Blaumaņa ielas galā, skaistā, šalkojošu priežu ieskautā uzkalniņā. Līdz tam aizgājēji zemes klēpī tika guldīti krietni vien tālākajos Lazdonas draudzes kapos.
    Kapsētas iesvētīšanas ceremonijā piedalījās vietējo luterāņu un pareizticīgo draudžu mācītāji – Klēmanis un Eniņš. Klāt bija arī paprāvs pulciņš ļaužu, tika dziedātas dziesmas un teiktas runas.
    Uzreiz pēc iesvētīšanas ceremonijas jaunajā kapsētā tika guldīti arī pirmie Veļu valsts iemītnieki. Tie bija luterāņu draudzes priekšnieka P. /iespējams Polfanders/ vasarā mirusī un Lazdonas kapos apglabātā, bet tagad izraktā dzīvesbiedre un kāda vietējā skolotāja jau agrāk mirušais dēls.
    Tā paša gada 6.aprīlī pilsētas dome sēdē vienojās par kapu vietu izīrēšanas ilguma un cenas jautājumu. Tika nolemts kapu vietas izīrēt uz nenoteiktu laiku, cenu nosakot ģimeņu kapos – Ls 5.-, rindu kapos Ls 2.- par kapa vietu.
    Savukārt 1929.gada 27.jūnija sēdē pieņemti saistošie noteikumi par Madonas pilsētas kapsētu, cita starpā nosakot, ka “jaunatveramā pilsētas kapsēta iedalīta 2 galvenajās daļās: luterāņu un pareizticīgo, tomēr neierobežojot kapu vietas izvēles brīvību starp minētajiem nodalījumiem un nešķirojot dažādas konfesijas.” Noteikts arī, ka “uz apbedīšanu pilsētas kapos ir tiesības katrai Madonas pilsētas administratīvās robežās pastāvīgi iedzīvojošai personai. Tāpat tiesības tikt apbedītām ir tām personām, kuras, dzīvodamas Madonā, ir kapu vietas sev rezervējušas ģimeņu kapos. Madonas pilsētā neiedzīvojošās personas var tikt apbedītas pilsētas kapos vienīgi ar katrreizēju pilsētas valdes atļauju un ja par kapu vietu apbedāmā piederīgie samaksā par 50% augstāku maksu.”
    1931.gada 1.novembrī, klātesot Madonas pilsētas domes locekļiem, tika atklāta kapsētas kapliča, savukārt 1936.gadā kapos ierīkota ūdens triece, kas daudz palīdzējusi kapu kopšanā.
    Amizants ieraksts atrodams kādā 1934.gada avīzes rakstā par to, kā tiek izmantotas aizņemtās kapa vietas: “Madonas pilsētas kapos aizņemtas jau samērā daudz kapu vietas. Dažā kapu vietā iedēstītas skaistas puķes, cits rūpīgi apkopts un apdēstīts kociņiem, bet vienā kapu vietā iedēstīti kartupeļi. Jā, tā gluži praktiski izmanto aizņemto kapa vietu!”
    Madonas pilsētas kapos atrodas provizoram, aktīvam sabiedriskajam darbiniekam Pēterim Dolmanim (1887-1936) veltīts tēlnieka Kārļa Jansona (1896 - 1986) granītā veidotais piemineklis. Tas ir viens no latviešu klasiskās tēlniecības meistardarbiem, valsts nozīmes mākslas piemineklis, datēts ar 1940. – 1941.gadu. Piemineklis redzams arī 1962.gadā pēc Miervalda Birzes (1921-2000) stāsta “Smilšu pulkstenis” motīviem uzņemtajā Rīgas kinostudijas spēlfilmā “Diena bez vakara” (režisors Māris Rudzītis).
    Šobrīd norit Madonas pilsētas kapu pakāpeniska paplašināšana, 2010.-tajos gados pilsētas domē aktīvi tika lemts arī par krematorijas būvniecību šajā teritorijā, bet iniciatīva iedzīvotāju iebildumu dēļ tika apturēta.